izgrebt
izgrebt -grebju, -greb, -grebj, pag. -grebu; trans.
1.Grebjot izgatavot (priekšmetu).
PiemēriIzgrebt karoti.
1.1.Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
PiemēriVisvienkāršāk asmens šķautnes aizsargu var pagatavot no koka klucīša, izgrebjot tam gropīti cirvja asmens šķautnes ielikšanai.
1.2.Grebjot izņemt (vidu kokam).
PiemēriSaglabājušās taures ir divējādas: tāšu taures.. un koka taures no pārplēsta oša, apses vai cita koka, kam vidu izgreba, pēc tam salika kopā un notina ar lūkiem vai kārklu stīpiņām.
2.pareti Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
PiemēriBet karjerā, kur ekskavatori.. izgreba iedobumu, parādījās pirmie nākamās lielās būvbedres apveidi.
Avoti: 3. sējums