izgrauzties
izgrauzties -graužos, -grauzies, -graužas, pag. -grauzos; refl.
1.Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
PiemēriKāpurs izgraužas cauri ābolam.
1.1.pārn.; sar. Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
PiemēriIlze: Sēdi vakaros ilgāk, izgrauzies vēlreiz cauri visām teorēmām.
2.parasti 3. pers. Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
PiemēriŪdens izgrauzies cauri dambim.
3.trans. Ilgāku laiku, daudz grauzt.
PiemēriSuns dabū izgrauzties kaulus.
Avoti: 3. sējums