Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piķis
piķis -ķa, v.; parasti vsk.
1.No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
PiemēriAkmeņogļu piķis.
  • Akmeņogļu piķis.
  • Koksnes piķis.
  • Kūdras piķis.
  • Mīksts piķis.
  • Piķa smaka.
  • Vārīt piķi.
  • Dedzināt piķi.
  • Uz ielas strādāja asfaltētāju brigāde. Čuguna katlos kūpēja melnais, verdošais piķis.
  • Ja mārusalmu jumta seguma kūlīšus samērcē darvas un piķa maisījumā, tad jumta segums var būt 5-8 centimetri plānāks.
  • Kononovs lika aizdedzināt piķa lāpas un visos logos sveces.
  • pārn. Līst. Melns lietus, piķa lietus kā pasakā par sērdienīti. Tie - no stepes pāri kalniem atnestie putekļi.
  • ..viss plašais ūdens klajš.. šķita melns kā piķis.
Stabili vārdu savienojumiMelns kā piķis. Naftas piķis.
2.No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
PiemēriKurpnieku piķis.
  • Kurpnieku piķis.
  • Gaišais piķis.
  • Melnais piķis
  • Katrā zābaku pārī, ko viņš pagatavoja, kurpnieks ielika māla zemes smaržu. Ar stipriem, piķī samērcētiem linu diegiem iešuva.
  • Es eju pie letes, novelku kurpi un sāku gaidīt. Kaut kur gaisā lidinājās izmērcētu zoļādu un piķa smarža.
Stabili vārdu savienojumi(Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis). Piķa melns.
Avoti: 6-2. sējums