piķieris
piķieris -ra, v.; vēst.
Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
PiemēriPiķieris, tas tik ir vīrs! Medībās viņš jāj kungu baram priekšgalā. Viņam apkārt suņi, tie rausta pavadas, rej un laužas ātrāk tikt mežā.
- Piķieris, tas tik ir vīrs! Medībās viņš jāj kungu baram priekšgalā. Viņam apkārt suņi, tie rausta pavadas, rej un laužas ātrāk tikt mežā.
- Vēlāk viņš tapa par piķieri pacelts: uzvilcis kunga vecus svārkus un paņēmis kančuku rokā, viņš ar suņu baru pavadīja lielkungu uz medībām.
Avoti: 6-2. sējums