Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piķis
piķis -ķa, v.; parasti vsk.
1.No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
PiemēriAkmeņogļu piķis.
Stabili vārdu savienojumiMelns kā piķis. Naftas piķis.
2.No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
PiemēriKurpnieku piķis.
Stabili vārdu savienojumi(Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis). Piķa melns.
Avoti: 6-2. sējums