pīķis
pīķis -ķa, v.
1.Duramais ierocis — garā kātā nostiprināts smails asmens.
PiemēriUz kreisās rokas pīķu nesēji uzlika biezu vilnas polsteri, pret ko balstīja pīķa galu. Šķēpu, pīķu un bultu smailes peruāņi izgatavoja no vara.
2.Garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.).
3.jum. Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
PiemēriUz kuģa sākās klusa trauksme, ko pīķī kurinātāju un matrožu kajītēs vēl nezināja.
4.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
PiemēriNīkurs.. paņēma savu kārti. Tas bija pīķa kalps.
Avoti: 6-2. sējums