skandēt2
skandēt parasti 3. pers., skand, pag. skandēja (retāk skanda, 1. konj.); intrans.
Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriVienmēr smaidoša, maiguma un humora pārpilna - viņa atgādināja misiņa zvārguli, kas spīd un skand patumšā istabā.
Avoti: 7-1. sējums