skandināt

skandināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand.

PiemēriSkandināt traukus.

Stabili vārdu savienojumiSkandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs.

2.Spēlēt (mūzikas instrumentu).

PiemēriSkandināt harmonikas.

Piemēri«Līgo vakarā mēs iesim no mājas uz māju un skandināsim tās dziesmas,.. ko dziedāsim lielajos svētkos Rīgā.»

2.2.intrans.

Piemēri..alkšņu pudurī skandina dzeguze... Kūkošana turpinās bez gala.

2.3.Atskaņot (skaņdarbu).

Piemēri..trešajā godību dieniņā viens pats muzikants kāzu dančus skandināja.

3.Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).

PiemēriAdatiņš tik braukā.. uz pilsētu, ved mājās desas, sviestu, miltus, vīnogas un to vien skandina, ka labi jāēdot, lai nepiemetoties kāda sērga.

3.1.intrans.

PiemēriVisi un visur skandināja par mūsu laikabiedriem, un viņš nolēma gleznot tieši tos.

Avoti: 7-1. sējums