skandēt1
skandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju. Arī deklamēt.
Piemēri..seno grieķu dziesminieki.. tautas epus skandēja rečitatīva veidā..
2.Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
PiemēriPamazām cīņa iedegas, un tai palīdz arvien noteiktāk korī skandētais «sarauj!», kas nāk no kolonistu rindām.
3.Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
PiemēriSkandēt nodeldētas frāzes.
4.pareti Dziedāt. Arī atskaņot (skaņdarbu).
PiemēriStudentu dziesmu svētkos tiks skandēts labākais un skaistākais, kas vien ir kora repertuārā..
Avoti: 7-1. sējums