skandējums
skandējums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → skandēt [1] (1).
PiemēriMirdza Šmithene nebija nekad īpaši piestrādājusi pie Raiņa dzejas skandējuma. Viņa, kā pati saka, runāja Raini tikai pēc izjūtas.
2.Paveikta darbība, rezultāts → skandēt [1] (2).
3.Paveikta darbība, rezultāts → skandēt [1] (3).
4.pareti Paveikta darbība, rezultāts → skandēt [1] (4).
PiemēriVelta klusi pie sevis dzied, un viņai liekas, ka nevar atrast dziesmai vajadzīgo skandējumu.
Avoti: 7-1. sējums