skandiens
skandiens -a, v.
Īslaicīga vienreizēja skaņa → skandēt [1].
PiemēriNostāvējies zirgs nepacietīgi rāva vieglās ragavas uz priekšu, zvaniņš pie loka skanēja aizvien klusāki, aizvien tālāk, vēlāk, tikai retiem, tikko sadzirdamiem skandieniem.
Avoti: 7-1. sējums