nervozs
nervozs -ais; s. -a, -ā
nervozi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
Piemēri..bērns pēdējā laikā kļuvis nervozs - bieži raud, ātri uztraucas, rausta valodu..
- ..bērns pēdējā laikā kļuvis nervozs - bieži raud, ātri uztraucas, rausta valodu..
- Slims un nervozs cilvēks nav apmierināts nedz ar sevi, nedz apkārtējiem, ģimenes locekļiem un darbabiedriem.
- ..Arturs kļuva nervozāks. Šad un tad par ātru iedegās, pacēla balsi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
PiemēriNervozs žests.
- Nervozs žests.
- Nervozs stāvoklis.
- Nervozi kodīt lūpas.
- Nervozi staigāt.
- Inženieris uzbudināti tvēra pēc etvijas un ar nervozu kustību izvilka vienīgo papirosu, kas no straujā tvēriena salūza pašā vidū.
- ..pār rūpju izvārdzināto miesu pārskrien sīki drebuļi. Nē, auksti viņai nebija, tās drīzāk bija slepenu baiļu nervozās trīsas..
- .. mātei pretim nelielā koridorītī stāv kalsna sieviete nervozi trīcošiem pirkstiem un izbiedētām acīm.
1.2.pārn. Tramīgs, nemierīgs (par dzīvnieku).
PiemēriNervozs kumeļš
- Nervozs kumeļš
- Tā brūnaļa.. ir nemierīgas dabas, nervoza, vienmēr skraidelē apkārt
1.3.pārn. Saraustīts, nevienmērīgs.
Piemēri..epizodi [filmā] raksturo nervozi tempi, īsi, izteiksmīgi plāni, strauja kadru maiņa.
- ..epizodi [filmā] raksturo nervozi tempi, īsi, izteiksmīgi plāni, strauja kadru maiņa.
- ..spirgts pūtiens joņoja šurp no dienvidrietumiem, klajās dzelmju vietās veldams sev pa priekšu nervozus viļņus..
2.Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piemēram, par dzīvi, apstākļiem).
PiemēriNervozi dzīves apstākļi.
- Nervozi dzīves apstākļi.
- Daba nereti tiek rādīta kā pozitīvs, veldzējošs pretstats modernās pilsētas nervozajai, steidzīgajai dzīvei.
- Divas nepilnas dienas pagāja straujā, nervozā darbā.
- ..mūsu nervozā planēta Savu dzīvi un nāvi met svaru kausos..
Avoti: 5. sējums