nervozēt
nervozēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
PiemēriVisi zināja, ka viņš būs ceturtdien, un tāpēc jau no agra rīta sāka nervozēt, ka tik viņam ceļā kaut kas negadās.
2.trans. Uztraukt, satraukt.
Piemēri..iesākās atkal [starp laulātajiem] rīvēšanās un neiecietība. Viņi viens otru tā nervozēja, ka grūti bij sarunāties.
Avoti: 5. sējums