nerunība
nerunība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nerunīgums.
PiemēriEs raudzījos uz Hermanīti.. un godbijīgi klusēju... Par laimi Hermanītis manu nerunību neņēma ļaunā..
- Es raudzījos uz Hermanīti.. un godbijīgi klusēju... Par laimi Hermanītis manu nerunību neņēma ļaunā..
- ..Mārcim biedru nerunība atļāva visu laiku domāt tikai par zaļo telegrammas papīrīti kabatā.
- Jaunekļa nerunība kā dzelzs aizkars noslēpa viņa iekšējo pasauli...
Avoti: 5. sējums