Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nerrot
nerrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.
1.Zobot, izsmiet.
PiemēriTie abi sākumā rādīja ņirdzīgas sejas, bet kad viņš tos nerroja arvien rupjāk un neglītāk, sabožas..
1.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
Piemēri..viņš visu laiku nerrojis Annīti, plēsis aiz bizēm, licis kāju priekšā, lai paklūp.
2.Muļķot.
Piemēri«Kādreiz es esmu gandrīz pārliecināts, ka tu mani nemīli. Tu mani nerro.»
Avoti: 5. sējums