Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nerimstošs
nerimstošs -ais; s. -a, -ā
nerimstoši apst.
1.Nol. divd. → rimt.
2.Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas. Nerimtīgs (1).
PiemēriNerimstoši aplausi.
Stabili vārdu savienojumiNerimstošās svārstības.
Avoti: 5. sējums