Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nerimtība
nerimtība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nerimtīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKustības nerimtība.
2.Vispārināta īpašība → nerimtīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeklētāja gara nerimtība.
Avoti: 5. sējums