nerimtīgs
nerimtīgs -ais; s. -a, -ā
nerimtīgi apst.
1.Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
PiemēriJūras nerimtīgā šalkoņa.
- Jūras nerimtīgā šalkoņa.
- Nerimtīgas ilgas pēc mājām.
- ..bez nerimtīga darba.. neviens vien daudzsološs mākslinieks ir apsīcis pirms uzplaukuma..
- ..stundas rit savu nerimtīgo gaitu..
- Pie viena vītola stumbra zemē bija nobērtas sīkas, izkaltušas un salauzītas niedres, kādas ezers nerimtīgi skalo uz malu.
2.Nemierīgs. Nemierpilns.
PiemēriTev [cilvēk] pieder spēks, kas visu, visu var, - Tavs brīvais, kaislais, nerimtīgais gars.
- Tev [cilvēk] pieder spēks, kas visu, visu var, - Tavs brīvais, kaislais, nerimtīgais gars.
Avoti: 5. sējums