nerrs
nerrs -a, v.
1.vēst. Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
PiemēriKaraļa nerrs.
1.1.pārn. Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
PiemēriOtrā dienā devos pie [veikala] direktora, Īpols šo ūsu dēļ padarīja mani par nerru, viņam iegribējās nostādīt aiz letes respektablu, cienīgu pārdevēju ūsainā maskā.
2.vēst. Ceļojošs aktieris, jokdaris.
Avoti: 5. sējums