nerimtīgs
nerimtīgs -ais; s. -a, -ā
nerimtīgi apst.
1.Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
PiemēriJūras nerimtīgā šalkoņa.
2.Nemierīgs. Nemierpilns.
PiemēriTev [cilvēk] pieder spēks, kas visu, visu var, - Tavs brīvais, kaislais, nerimtīgais gars.
Avoti: 5. sējums