Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nervozitāte
nervozitāte -es, s.; parasti vsk.
Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
PiemēriNakšu negulēšana viņa nervozitāti bija vēl lielāku paaudzējusi, un viņš bija pilnīgi slims, drudžains.
Avoti: 5. sējums