nebrīvs
nebrīvs -ais; s. -a, -ā
nebrīvi apst.
1.Tāds, kas atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
PiemēriNebrīvs cilvēks.
- Nebrīvs cilvēks.
1.1.Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
PiemēriNebrīvās koloniju tautas.
- Nebrīvās koloniju tautas.
1.2.Tāds (sabiedrības loceklis), kas ir atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
PiemēriUn šos zālājus, krūmus un puķes stādījuši un kopuši nevis firsta Līvena nebrīvie dzimtļaudis, bet gan Smiltenes sovhoztehnikuma.. jaunie audzēkņi.
- Un šos zālājus, krūmus un puķes stādījuši un kopuši nevis firsta Līvena nebrīvie dzimtļaudis, bet gan Smiltenes sovhoztehnikuma.. jaunie audzēkņi.
- Viņš ienīda atkarību jebkurā dzīves novadā. Varbūt juta, ka cieša saistība ar vienu sievieti padarīs viņu nebrīvu, tāpēc nekad nebija saistīts laulībā.
1.3.Tāds, kas norisinās vai ko veic pakļautībā, atkarībā.
PiemēriVergu nebrīvais darbs.
- Vergu nebrīvais darbs.
- Grūta, trūkuma pilna, šaura un nebrīva bija feodālo laiku latviešu darba cilvēka dzīve.
2.Tāds, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
3.Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
PiemēriNebrīva gaita.
- Nebrīva gaita.
- Nebrīvas kustības.
- ..viņam pavisam trūka kareivja izmaņas un attapības... viss tam iznāca nebrīvi un samocīti.
Avoti: 5. sējums