Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
necaurejams
necaurejams -ais; s. -a, -ā
necaurejami apst.
Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, izkļūt cauri (parasti par mežu, purvu, krūmāju).
PiemēriNecaurejami džungļi.
Avoti: 5. sējums