Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
necaurejams
necaurejams -ais; s. -a, -ā
necaurejami apst.
Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, izkļūt cauri (parasti par mežu, purvu, krūmāju).
PiemēriNecaurejami džungļi.
  • Necaurejami džungļi.
  • No [Kolkas] raga uz Latvijas iekšieni stiepās gandrīz necaurejami meži un purvi, kur nebija ne ceļu, ne taku.
  • Gar [Nepālas] robežu ar Indiju vēl varam atrast īstus džungļus, kur.. bambusa, liānu un niedru necaurejamos biezokņos dzīvo pērtiķi..
  • Gar upīti sadrūzmējušies necaurejami kārkli..
Avoti: 5. sējums