nebrīvs
nebrīvs -ais; s. -a, -ā
nebrīvi apst.
1.Tāds, kas atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
PiemēriNebrīvs cilvēks.
1.1.Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
PiemēriNebrīvās koloniju tautas.
1.2.Tāds (sabiedrības loceklis), kas ir atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
PiemēriUn šos zālājus, krūmus un puķes stādījuši un kopuši nevis firsta Līvena nebrīvie dzimtļaudis, bet gan Smiltenes sovhoztehnikuma.. jaunie audzēkņi.
1.3.Tāds, kas norisinās vai ko veic pakļautībā, atkarībā.
PiemēriVergu nebrīvais darbs.
2.Tāds, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
3.Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
PiemēriNebrīva gaita.
Avoti: 5. sējums