nebeidzams

nebeidzams -ais; s. -a, -ā

nebeidzami apst.

1.Nol. divd. → beigt.

PiemēriArī laiku Ņūtons uzskata par absolūtu, bezgalīgu, nebeidzamu plūsmu..

3.Tāds, kas šķietami nav ierobežots. Ļoti liels, plašs. Bezgalīgs (2).

PiemēriNebeidzami mežu masīvi.

3.1.Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti. Tāds, kas bieži atkārtojas.

PiemēriNebeidzams darbs.

3.2.Tāds, kas noris ļoti intensīvi un ilgi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).

PiemēriNebeidzamas skumjas.

Avoti: 5. sējums