nebēdnība
nebēdnība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nebēdnīgums.
PiemēriLaipnā, sirsnīgā literatūras skolotāja.. atnes burtnīcas ar senām kāzu dziesmām - nebēdnība tur savijusies ar skumjām, prieks ar asarām..
2.Nebēdnīga izdarība. Draiskulība.
PiemēriBet jaunība arī varonim ir jaunība, un tāpat gadījās pastrādāt kādu nebēdnību. Komandieris ļoti labi saprata savus padotos un par nevainīgām draiskulībām viņus tikai labsirdīgi norāja.
Avoti: 5. sējums