nebēda
nebēda -as, s.; parasti vsk.
Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
PiemēriPriecīgā prāta raksturīgākās iezīmes ir nebēda, priecīgā dziesma un humors. Ar nebēdu un jautru omu cilvēks stājas pretim dzīves bēdai un uzveic to.
- Priecīgā prāta raksturīgākās iezīmes ir nebēda, priecīgā dziesma un humors. Ar nebēdu un jautru omu cilvēks stājas pretim dzīves bēdai un uzveic to.
- Un vēl viņam bija izbalējuši džinsi un spilgti svītrots krekls,.. taču vēl vienmēr tā svītras šķita izstarojam jautru drosmi un nebēdu par dažu labu greizu soli dzīvē..
- Dzīvo uz nebēdu kā putns zara galā.
- ..viņa pieglaužas kumeļa spožajam kaklam un auļo uz nebēdu.
Stabili vārdu savienojumiUz nebēdu.
- Uz nebēdu — 1. Jautri, bezrūpīgi.2. Ļoti, cik vien iespējams, no visa spēka (ko darīt).
Avoti: 5. sējums