nebēda
nebēda -as, s.; parasti vsk.
Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
PiemēriPriecīgā prāta raksturīgākās iezīmes ir nebēda, priecīgā dziesma un humors. Ar nebēdu un jautru omu cilvēks stājas pretim dzīves bēdai un uzveic to.
Stabili vārdu savienojumiUz nebēdu.
Avoti: 5. sējums