nebēdība
nebēdība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJauniešu nebēdība.
- Jauniešu nebēdība.
- Ļaužu bija saradies simtiem. Visi tādi kustīgi, jautri, satraukti, nebēdības un pārgalvības pilni.
- ..puiku pasaule pilna nebēdības, jokiem, dažādiem stiķiem un niķiem, to optimismu nevar nomākt nekas.
- Gadi prata skopo prieku tavu, Tavu nebēdību klusināt.
Avoti: 5. sējums