nebēdnīgs
nebēdnīgs -ais; s. -a, -ā
nebēdnīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas pārgalvīgi, draiskulīgi.
Piemēri..Pēteris.. cenšas būt nebēdnīgs, - griež dejā vienu meiču pēc otras..
- ..Pēteris.. cenšas būt nebēdnīgs, - griež dejā vienu meiču pēc otras..
- Jo kāds kungs pasaules un ļaužu priekšā bija svinīgāks.. jo trakāks, izlaidīgāks un nebēdnīgāks viņš bija tuvo draugu un biedru starpā..
- Hedviga smējās. Viņa atkal bija jautra, nebēdnīga un skaista.
- pārn. ..skaļi sāk runāt visi sala sakaltie ūdeņi, un nebēdnīgā straumē tie steidz uz upēm..
1.1.Tāds, kurā izpaužas pārgalvība, draiskulība.
PiemēriNebēdnīgs skatiens.
- Nebēdnīgs skatiens.
- Nebēdnīgi smiekli.
- ..no ķiveres laužas ārā gaišas cirtas, acis - milzīgas, spulgas, aizrautīgas, nebēdnīgas.
- Kultstanā iebraucam ar skaļu un nebēdnīgu dziesmu.
- pārn. Putni dziedāja skaļi un nebēdnīgi..
1.2.Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
PiemēriNebēdnīgs kucēns.
- Nebēdnīgs kucēns.
- Nebēdnīgi zvirbuļi.
- ..Rīgas [cirka] viesiem pievienojās dresētāja.. ar saviem audzēkņiem - grupu draisku, nebēdnīgu pērtiķēnu.
Avoti: 5. sējums