nebēdīgs
nebēdīgs -ais; s. -a, -ā
nebēdīgi apst.
1.Tāds, kam nav rūpju, raižu. Jautrs, bezrūpīgs.
PiemēriReiz zēns es biju Nebēdīgs un traks, Ar matu šķipsnu, Vienmēr spītā slietu..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..no upes skan nebēdīgas jauniešu balsis.
1.2.Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
Piemēri..abesīniešu gani.. bija novērojuši, ka viņu kazas parasti kļuva jautras un nebēdīgas, kad tās mielojās ar kafijas koka lapām un pupiņām.
Avoti: 5. sējums