nebēdnis
nebēdnis -ņa, v.
nebēdne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns). Nebēdnieks.
PiemēriMazi, kareivīgi noskaņoti puišeļi skraida pa laipām un tiltiņiem un spēlē indiāņu spēles... «Hei, mazais, kā tev klājas?» uzsaucam kādam nebēdnim.
- Mazi, kareivīgi noskaņoti puišeļi skraida pa laipām un tiltiņiem un spēlē indiāņu spēles... «Hei, mazais, kā tev klājas?» uzsaucam kādam nebēdnim.
- ..sievas steidza novākt izžauto veļu, reizēm patriekdamas nost mazos nebēdņus, kas nosmulētām rokām sniedzās noraut no auklas kādu veļas gabalu.
- ..[sargs] pazina grāmatveža.. skuķi Mudīti,.. vienu no tām nebēdnēm, kas vasarā nebaidījās līdzi puikām lēkt uz galvas upītes atvarā..
Avoti: 5. sējums