Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nebēdnis
nebēdnis -ņa, v.
nebēdne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns). Nebēdnieks.
PiemēriMazi, kareivīgi noskaņoti puišeļi skraida pa laipām un tiltiņiem un spēlē indiāņu spēles... «Hei, mazais, kā tev klājas?» uzsaucam kādam nebēdnim.
Avoti: 5. sējums