beigt
beigt beidzu, beidz, beidz, pag. beidzu; trans.
1.Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
PiemēriBeigt runu.
1.1.Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
PiemēriPlītī beidza kvēlot ogles, virtuvē kļuva tumšāks, un likās, ka visa māja iegrimusi snaudā..
1.2.sar. Pilnīgi izgatavot (piemēram, priekšmetu).
Piemēri«Vai tad nu atstāsim pustaisītu [audumu]? Jābeidz vien tas.»
2.Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
PiemēriBeigt vidusskolas 9. klasi.
3.Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
PiemēriBeigt mācību gadu.
4.Pārtraukt (darbību, procesu).
PiemēriBeigt dusmoties.
Stabili vārdu savienojumiNevarēt vien beigt. Sirds beidz pukstēt.
4.1.Savienojumā ar «mūžs», «gaitas» u. tml.: mirt. Pavadīt pēdējo mūža posmu.
PiemēriBeigt savas gaitas svešumā.
4.2.poēt. Savienojumā ar «elpot», «ciest» u. tml.: mirt.
PiemēriPret rītu.. apklusa arī slimnieka kunkstēšana. Viņš bija beidzis ciest...
5.parasti savienojumā ar «nost», «kopā»; sar. Ļoti bojāt.
Piemēri«Žēl jau, žēl [nenovāktās ražas],» Romāns noteica, «bet tāpēc taču nevar veselību beigt.» - «Veselam darbs veselību nebeidz.»
Avoti: 2. sējums