beidzamais
beidzamais s. -ā
1.Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko. Pēdējais. Pretstats: pirmais.
PiemēriBeidzamais vagons.
Stabili vārdu savienojumiLīdz beidzamajam (biežāk pēdējam) elpas vilcienam.
1.1.sar. Galīgais, negrozāmais.
PiemēriBeidzamais vārds.
1.2.lietv. nozīmē: beidzamais, -ā, v.; beidzamā, -ās, s. Tas, kas ir visvairāk aizkavējies, atpalicis.
PiemēriPirmais pie ēdiena, beidzamais pie darba.
2.Atlikušais, pēdējais. Arī viss.
PiemēriIzdot beidzamos rubļus.
Stabili vārdu savienojumiLīdz beidzamajam.
2.1.Tāds, kas ir pie laika vai iespēju robežas, tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma.
PiemēriIerasties beidzamajā mirklī.
3.sar. Tikko pagājušais (laika posms). Tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
PiemēriBeidzamajās dienās laiks ir gluži labs.
3.1.Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies. Jaunākais.
PiemēriBeidzamais rīkojums.
4.sar. Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
Piemēri«Bet tāds Kalinka, beidzamais slaists, nu ko tāds jāceļ amatā? Vai tad te kāds nezina, kas tas par cilvēku?»
4.1.Vissliktākais.
PiemēriKalpa meitai iedeva to beidzamo, pats [Brīviņš] labos zirgus noskrēja ar ragavām vasaras laikā.
Avoti: 2. sējums