bēguļot
bēguļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
PiemēriBēguļot no vietas uz vietu.
1.1.Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
PiemēriViņa [meitene] aizbēga aiz laidariem, bet tas nebij necik tālu, viņa aizskrēja līdz tēva izraktajam jaunajam grāvim.. Ilgi meitenes galva kustējās pa grāvi, bet cik ilgi bēguļos! Māte sauca.
1.2.Ilgstoši vairīties (no kāda).
Piemēri«..pavisam esi aizmirsis ceļu uz mūsu mājām,» Anita sacīja. «Katru rītu tu atbrauc pie murda, bet ne reizi neesi atnācis uz ciemu. Kāpēc tu bēguļo?»
Avoti: 2. sējums