bēgulis
bēgulis -ļa, v.
bēgule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Cilvēks, kas bēguļo. Cilvēks, kas vairās (no kā).
Piemēri..tās [komisijas] gūstīja tos neskaitāmos tūkstošus bēguļu, kas slapstījās pa kara darbiem vai ar nopirktas baltās biļetes piepalīdzību.
Stabili vārdu savienojumiTekulis un bēgulis.
Avoti: 2. sējums