bēglis
bēglis -ļa, v.
bēgle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
PiemēriKara bēgļi.
2.Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
PiemēriĶert bēgli.
2.1.Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.
PiemēriDārte bija pašā ziemas vidū.. piepeši pazudusi... kaimiņiene viņu [saimnieci] skubināja, lai jel braucot bēgli meklēt..
2.2.pareti Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
PiemēriNu iesākās [cūkas].. dzenāšana... Arī pļavā cūka vēl izskraidījās no labās uz kreiso, no kreisās uz labo pusi un miedza [skrēja] tad uz šķūni. Nabaga bēgle pēdīgi taču bija nokausēta..
Avoti: 2. sējums