bēdzināt
bēdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Slēpt.
PiemēriBēdzināt zagto mantu.
- Bēdzināt zagto mantu.
- Bufetnieks, glābdams alus pudeles, bēdzināja tās zem letes..
- ..tas [suns] tiesā kaulus vai nu turpat uz vietas, vai stiepj tos bēdzināt pa sniega kupenām..
Avoti: 2. sējums