bēgšus
bēgšus apst.
1.Norāda, ka darbību veic bēgot – steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
PiemēriBēgšus doties prom.
- Bēgšus doties prom.
- Gandrīz bēgšus viņš metas atpakaļ uz māju.
- Tie [kareivji] mājiņu ielenc visapkārt kā žogs. Pie durvīm stāv četri un četri, kur logs, Lai nespētu bēgšus pa durvīm mukt.. Anss Bantiņš.
- sal. ..atpakaļ vairs nepaskatījusies, kā bēgšus [Marta] atstāja savu izpostīto svētnīcu [tukšo istabu].
2.Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgtin.
PiemēriBēgšus bēgt no mājas.
- Bēgšus bēgt no mājas.
- Strādnieki sāka bēgšus bēgt no nelaimes projām..
Avoti: 2. sējums