beidzot
beidzot
1.Divd. → beigt.
2.apst. Pēc kāda (ilgāka) laika. Pēc gaidīšanas.
Piemēri..Brīviņu Ješka bij saņēmis sev gabaliņu [zemes] un visu vasaras otro pusi nodzīvoja tur... Kad viņš beidzot pārradās mājās, Līzbete tās piesmirdušās skrandas iesvieda krāsnī..
2.1.Patālāk aiz vairākiem priekšmetiem, aiz vairākiem (telpas, ceļa) posmiem.
PiemēriViņā pusē sākās lazdas, sākumā pareti, bet, jo tuvāk malai, jo ciešāk, beidzot jāšķir ar rokām, lai tiktu biezoknim cauri.
2.2.Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
PiemēriDienas un mēneši pagāja sasprindzinātā darbā. Beidzot bija gatavs jaunā mehānisma pirmais variants..
Avoti: 2. sējums