nebūtība
nebūtība -as, s.; parasti vsk.
1.Tas, kas atrodas ārpus dzīvības, ārpus esamības. Nāve. Neesamība.
PiemēriNo brīža, kad Rihters.. iecirta pirkstus klavieru kauliņos, bija jāskatās vienīgi viņā, bija jāklausās tikai satraucošajās, varenajās skaņās, ko viņš izcēla no nebūtības..
Stabili vārdu savienojumiAiziet nebūtībā.
1.1.Iznīcība, bojāeja.
PiemēriMēs atradāmies pilsētā, kura desmit gadu laikā bija pacēlusies no nebūtības..
2.Aizmirstība1.
Piemēri..jaunie novadpētnieki atsauc no nebūtības to vārdus, kas uz mūžiem palikuši tur, kauju dūmos un ugunīs..
3.Aizmirstība2.
Piemēri..Dzenis uztrūkās, jo viņam likās, ka viens raud. Svešas elsas viņu izrāva no miega nebūtības..
Avoti: 5. sējums