Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nebūtība
nebūtība -as, s.; parasti vsk.
1.Tas, kas atrodas ārpus dzīvības, ārpus esamības. Nāve. Neesamība.
PiemēriNo brīža, kad Rihters.. iecirta pirkstus klavieru kauliņos, bija jāskatās vienīgi viņā, bija jāklausās tikai satraucošajās, varenajās skaņās, ko viņš izcēla no nebūtības..
  • No brīža, kad Rihters.. iecirta pirkstus klavieru kauliņos, bija jāskatās vienīgi viņā, bija jāklausās tikai satraucošajās, varenajās skaņās, ko viņš izcēla no nebūtības..
  • Stundām es raudzījos šai gleznā. Miers, aizprāta miers kā nebūtībā. Tiešām, vai tas dzīvam cilvēkam sasniedzams?.. Varbūt, lai to izprastu, cilvēkam jānomirst?
  • Ir jāpārvar šīs nāves ilgas, saucošais kārdinājums pēc mūžīgā miera un nebūtības. Ir jādzīvo.
Stabili vārdu savienojumiAiziet nebūtībā.
1.1.Iznīcība, bojāeja.
PiemēriMēs atradāmies pilsētā, kura desmit gadu laikā bija pacēlusies no nebūtības..
  • Mēs atradāmies pilsētā, kura desmit gadu laikā bija pacēlusies no nebūtības..
2.Aizmirstība1.
Piemēri..jaunie novadpētnieki atsauc no nebūtības to vārdus, kas uz mūžiem palikuši tur, kauju dūmos un ugunīs..
  • ..jaunie novadpētnieki atsauc no nebūtības to vārdus, kas uz mūžiem palikuši tur, kauju dūmos un ugunīs..
3.Aizmirstība2.
Piemēri..Dzenis uztrūkās, jo viņam likās, ka viens raud. Svešas elsas viņu izrāva no miega nebūtības..
  • ..Dzenis uztrūkās, jo viņam likās, ka viens raud. Svešas elsas viņu izrāva no miega nebūtības..
  • Šā rīta sliktā oma pagaisa kā nebijusi. Vakardienas ķilda ar sievu izplēnēja tālā nebūtībā.
Avoti: 5. sējums