Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bliukš
bliukš izsauk.
bliukšķ izsauk.
bliuks izsauk.
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
PiemēriBet ko šis? Kā ņem šķīvi no galda - bliuks! - pret plīti.
Avoti: 2. sējums