skaņa
skaņa -as, s.
1.parasti vsk.; fiz. Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
PiemēriSkaņas augstums.
- Skaņas augstums.
- Skaņas frekvence.
- Skaņas ātrums.
- Skaņas skaļums.
- Skaņas intensitāte.
- Skaņas enerģija.
- Skaņas tembrs.
- Skaņas spektrs.
- Skaņas spiediens.
- Skaņas izkliede.
- Skaņas slāpēšana.
- Skaņas avots.
- Skaņas izolācija.
- Fizikā jēdziens skaņa ietver gan cilvēkam dzirdamās, gan arī nedzirdamās elastīgās vides svārstības. Cilvēka ausij dzirdamo skaņas viļņu svārstību frekvenču diapazons ir no 16... 20 herciem līdz 20 kiloherciem.
- Par skaņas stiprumu sauc lielumu, kuru mērī ar enerģijas daudzumu, kas 1 sekundē iziet caur 1 cm2, kurš perpendikulārs pret skaņas viļņu virzienu.
- Arhitekti apjauta siltā mājīguma atmosfēru, ko audums rada interjerā, un sāka apzināties, ka varētu likt lietā arī gobelēna spēju izolēt skaņu.
2.Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
PiemēriSpalga skaņa.
- Spalga skaņa.
- Dzidra skaņa.
- Dobjas skaņas.
- Augsta skaņa.
- Zema skaņa.
- Ērģeļu skaņas.
- Motora skaņa.
- Valša skaņas.
- No visām iedarbībām uz cilvēka sajūtām visspēcīgākās droši vien ir skaņas. Asas.. skaņas nomācoši iedarbojas uz psihi, uzbudina nervu sistēmu, izraisa ātru nogurumu... Bet ir arī skaņas, kas cilvēka organismu ietekmē labvēlīgi.
- Viktorija tātad ņēmās Madi bikstīt. No sākuma ar tikko uztveramiem mājieniem, vēlāk ar skarbāku balss skaņu..
- Bija gaidāma skaidra, gaiša diena, kādas dažkārt atgadās rudens sākumā, kad rītausmā ar vieglu skaņu krīt no kokiem pirmās dzeltenās lapas.
- Skaņu plates loma mūzikas dzīves ikdienā sevišķi pieaugusi pēdējo gadu laikā, kad parasto gramofona plati arvien vairāk aizstāj.. ilgspēlējošā plate.
- Visas mūzikā lietojamās skaņas, sakārtotas pakāpeniski augšupejošā vai lejupejošā virzienā, sastāda skaņu rindu.
- ..A. Skultes mūzikā kora balsis traktētas kā viscaur orķestrim līdzvērtīgs faktors. Šāda paplašināta kora iespēju izmantošana bagātina krāsu gammu un skaņu raksta polifonizācijas iespējas.
Stabili vārdu savienojumiApakšējā skaņa. Augšējā skaņa. Laba skaņa.
- Apakšējā skaņa mūz. — Zemākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
- Augšējā skaņa mūz. — Augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
- Laba skaņa idioma — Saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu).
- Neizlaist ne skaņas pār lūpām idioma — Klusēt, nerunāt.
- Nenoturīga skaņa mūz. — Skaņkārtas skaņa, kas rada nepabeigtības iespaidu, prasa turpinājumu.
- Neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) idioma — Stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- Noturīga skaņa mūz. — Skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu.
- Skaņu ieraksts — Noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
- Skaņu meistars — Izcils komponists.
- Skaņu operators — Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
- Skaņu plate — Skaņuplate.
- Skaņu raksts — Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbam).
- Skaņu rinda — Skaņurinda.
- Skaņu sistēma mūz. — Skaņu organizācija pēc augstuma principa.
- Skaņu skala mūz. — Skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
- Tukša skaņa idioma — 1. Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.2. Saka par ko svešu, nezināmu.
2.1.ģen.: skaņu, arī skaņas, adj. nozīmē Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu. Tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
PiemēriSkaņu valoda.
- Skaņu valoda.
- Skaņas telegrāfs.
- Bija nobriedusi pretestība pret akustiski pārblīvētu, nepievilcīgu mūzikas skanējumu, un tas aicināja atgriezties pie stabilākiem, tonāli skaidrākiem skaņu mākslas pamatiem.
Stabili vārdu savienojumiSkaņu kino. Skaņu māksla.
- Skaņu kino — Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Skaņu māksla — Mūzika.
2.2.val. Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
PiemēriValodas skaņu klasifikācija.
- Valodas skaņu klasifikācija.
- Īsa skaņa.
- Gara skaņa.
- Skaņu kvantitāte.
- Sonora skaņa.
- Laringāla skaņa.
- Cilvēka runa sastāv no skaņām, zilbēm, vārdiem, frāzēm. Skaņa ir mazākā runas sastāvdaļa.
- Skaņu atkārtojuma veidi kā dzejā, tā prozā var būt dažādi gan pēc paša skaniskā materiāla atšķirībām, gan pēc atkārtojošos skaņu izkārtojuma.
Stabili vārdu savienojumiSkaņas kvalitāte. Skaņu (arī fonēmu) mija.
- Skaņas kvalitāte — Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- Skaņu (arī fonēmu) mija — Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
- Skaņu mācība — Fonētika.
- Skaņu pārstatījums — Metatēze.
2.3.pārn. Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī noskaņa.
Piemēri..[rakstnieka] stāstījums ir nepretenciozs, vienkāršs, tam uzticamies. Tikai pavisam retos gadījumos šai ziņā negribas ar autoru būt īsti vienis pratis un liekas, ka romānā ienākušas nevēlamas skaņas.
- ..[rakstnieka] stāstījums ir nepretenciozs, vienkāršs, tam uzticamies. Tikai pavisam retos gadījumos šai ziņā negribas ar autoru būt īsti vienis pratis un liekas, ka romānā ienākušas nevēlamas skaņas.
- Krājumā [dzejoļu krājumā] cauri rūgtai smeldzei izlaužas gaiša skaņa: reakcijas ziema nevaldīs mūžam!
Avoti: 7-1. sējums