Paplašinātā meklēšana
Meklējam skaņa.
Atrasts vārdos (26):
Atrasts vārdu savienojumos (17):
- Apakšējā skaņa
- Augšējā skaņa
- Laba skaņa
- Laringāla skaņa
- Neizlaist ne skaņas (pār lūpām)
- Neizlaist ne skaņas pār lūpām
- Neizlaist ne skaņas pār lūpām
- Nenoturīga skaņa
- Neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes)
- Neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām
- Noturīga skaņa
- Noturīga skaņa
- Skaņas kvalitāte
- Skaņas kvalitāte
- Tukša skaņa
- Tukša skaņa
- Vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām
Atrasts skaidrojumos (927):
- sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- Akorda prīma Akora apkašējā skaņa. Pamatskaņa.
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
- Arhitektūras akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība. Saskaņa ar šo mācību.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
- trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
- videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
- filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
- dzirdēt Ar ausi uztvert (skaņas).
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas. Ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- melisms Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju. Melisms.
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- zvans Ar šādu instrumentu radītā skaņa.
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
- atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- Kalambūriskā atskaņa Atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
- Vīrišķās atskaņas Atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
- Sievišķās atskaņas Atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
- Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- Četrkāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas četras rindas.
- Trīskāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas trīs rindas.
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
- Gredzenā atskaņas Atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo. Aptveru atskaņas.
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- Augšējā skaņa Augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
- cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
- pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- izaurot Aurojot radīt (skaņas). Aurojot izpaust.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- kulise Bīdāmā daļa (bazūnei) skaņas augstuma mainīšanai.
- pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
- izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
- noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
- izsist Būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas).
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
- žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- nolīgoties Būt tādam, kurā Īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
- skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
- zvanīt Darbinot (signālierīci), panākt, ka (tā) rada skaņas.
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Darbinot, piemēram, attiecīgu mehānismu, panākt, ka zvans (1) rada skaņas.
- tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
- stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
- piedvesums Dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa.
- rotācisms Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti «s») pārvēršanās par «r».
- garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
- pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā).
- rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
- piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi «la». Arī trallināt.
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā).
- Kāpjošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Krītošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
- mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos.
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
- uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai. Uztvērējs (2).
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- moderators Ierīce pianīna skaņas klusināšanai.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
- instruments Ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- Mūzikas instruments Ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņa kopums --> pīkstēt (2).
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām). Būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- pamatne Intervāla, akorda apakšējā skaņa.
- Melodiskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi.
- Melodiskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi.
- Harmoniskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
- Harmoniskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
- akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā). Izrunas nianse, pieskaņa.
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
- Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
- blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
- čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
- čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
- dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
- dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
- duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
- džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> džinkstēt.
- gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (3).
- klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot [1].
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
- kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
- kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
- māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
- parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
- pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
- pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt (1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
- rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
- rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
- rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (1).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (1).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (3).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (4).
- skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt [1].
- smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
- sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
- stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
- šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
- trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (1).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (2).
- ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņas --> ņaudēt (1).
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
- ņurdiens Īslaicīga, vienreizēja skaņa --> ņurdēt (1).
- noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas).
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
- liet Izplatīt (parasti spožu, gaismu, siltumu). Izplatīt (skaņas, smaržas).
- nest Izplatīt (skaņas, smaržas) - par vēju.
- velties Izplatīties (par skaņu). Virzīties līdz ar skaņas avotu.
- pārskaņot Izraisīt (patskaņa) pārskaņu.
- naidot Izraisīt ķildas, nesaskaņas, arī nesaticību.
- nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
- labializēt Izrunāt (skaņas), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
- izskanējums Izskaņa (1).
- apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci), kas rada skaņas).
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
- videokamera Kamera (3) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
- piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku.
- izklabināt Klabinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
- pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izklakšķināt Klakšķinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
- pieplūst Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
- pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
- piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
- kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskanējums (2).
- kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskaņa (2).
- kopnoskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa.
- koptonis Kopēja, vienojoša noskaņa.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- Pamīšas atskaņas Krusteniskās atskaņas.
- piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
- izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi. Kūkojot izpaust.
- izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas). Kunkstot izpaust.
- piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- naids Ķildas, nesaskaņas, arī nesaticība.
- jaukskaņa Labskaņa.
- pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
- Reverberācijas laiks Laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- nostiept Lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt.
- jotācija Līdzskaņa «j» rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- detonācija Liesmas izplatīšanās vielā ar ātrumu, kas lielāks par skaņas ātrumu šajā vielā.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- buku Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- Buku bē Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas) balss skaņas.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
- klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- bim Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus.
- vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
- picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- pianisimo Ļoti maza (skaņas) intensitāte.
- ietaurēt Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu). Tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- mūzika Mākslas veids, kurā dzīves īstenības tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir skaņa.
- piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
- Paralēlas tonalitātes Mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienāds skaņu sastāvs un divas kopējas skaņas tonikas trijskaņos.
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
- ventilis Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu.
- Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
- nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
- konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Konkrētā mūzika.
- Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
- Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
- pretruna Neatbilstība, nesaskaņa.
- disharmonija Neatbilstība. Nesaskaņa, nesaskaņotība.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- Paklakšķināt ar mēli (arī mēli) Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- piano Neliela (skaņas) intensitāte.
- grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
- zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas. Nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
- rotācisms Nepareiza «r» skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
- konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
- klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
- klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.). Nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
- domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ. Atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
- disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums. Saskaņas, harmonijas traucējums.
- karš Nesaskaņas, strīds, ķilda.
- ķilda Nesaskaņas.
- nesaderība Nesaticība, nesaskaņas.
- Piesist mēli Neskaidri izrunāt (kādas skaņas). Arī šļupstēt.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
- uz Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- tonalitāte Noskaņa (1).
- izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
- ieskaņa Noskaņa. Arī pieskaņa.
- skandums Noskaņojums; arī noskaņa.
- Do atslēga Nošu atslēga, kas norāda pirmās oktāvas do skaņas atrašanās vietu nošu sistēmā.
- noskaņojums Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā). Arī noskaņa.
- Skaņu ieraksts Noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- nolīdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
- izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt.
- pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izņaudēt Ņaudot radīt (skaņas).
- re Otrās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar dō. Atbilstošā skaņa.
- pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
- attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
- pastiprināt Palielināt (skaņas) intensitāti.
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (skaņas) intensitāti.
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par skaņas intensitāti).
- pamatskaņa Pamatnoskaņa.
- pamattonis Pamatnoskaņa.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai Mušas skaņas.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
- skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
- ievirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka.
- noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka.
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
- pildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, vidē u. tml.) kļūst sajūtamas, uztveramas (skaņas, smaržas u. tml.).
- piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums).
- pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas).
- pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- Baltais pants Pants, kura vārsmās nav atskaņu (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
- apslāpt Par skaņu (kuru nomāc cita skaņa).
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
- kluss Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt, «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
- trokšņains Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
- Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- pārskaņa Patskaņa daļēja asimilācija.
- sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2). Arī atskaņa.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt (1). Arī skaņa (2).
- skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt (3). Arī noskaņa, iespaids.
- aizlauzt Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
- iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu. Radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu. Muzikāla skaņa.
- austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
- sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- asimilēties Pielīdzināties (citai valodas skaņai) - par valodas skaņām.
- saskandināt Piesist (ko vienu pie otra) tā, ka rodas skaņa.
- piebalsot Pievienoties (kāda) radītām skaņām, radot līdzīgas skaņas.
- urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urdzēt.
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urgt.
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to daļām, arī par koku, krūmu kopumu).
- stenēt Plūstot radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (parasti par vēju, ūdeņiem).
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme. Nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
- Īsais priekšskanis Priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu
- Garais priekšskanis Priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma.
- izlīdzinātība Psihiska līdzsvarotība. Arī saskaņa, harmonija.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem, darbību un īstenību, darbības rezultātu.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- taisīt Radīt (skaņas).
- kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas par dažiem putniem.
- trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
- smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram par vēju). Atskanēt šādām skaņām.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām). Atskanēt šādām skaņām.
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai. Tinkšķēt.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām). Atskanēt šādai skaņai.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādai skaņai. Arī svilpot (1).
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi). Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par zvanu (1)). Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- raudāt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- raudāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu). Atskanēt šādai skaņai.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas Maurot.
- maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- blēt Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
- smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem). Riet smalkā balsī.
- trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
- čivināt Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
- kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas. Riet smalkā balsī.
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem). Pukšķēt (2).
- plinkšķēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu). Atskanēt šādai skaņai.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas). Atskanēt šādai skaņai.
- sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- zuzēt Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu). Atskanēt šādai skaņai.
- kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par vibrējošiem priekšmetiem).
- irināt Radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi).
- Duļķot ūdeni Radīt nesaskaņas, jucekli.
- Duļķot ūdeni Radīt nesaskaņas, jucekli.
- murmināt Radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu). Atskanēt šādām skaņām.
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- urkšķēt Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām). Arī rukšķēt.
- vīvināt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
- guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem). Atskanēt šādam skaņām.
- lūlot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlināt (1).
- lūlināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlot (1).
- bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm). Klusu maut.
- šķaudīt Radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- čurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
- zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- dūkt Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
- kraukāt Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
- pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vilkt Radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem.
- dūdot Radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- ņaudēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
- krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
- zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi). Atskanēt šādām skaņām.
- murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu). Atskanēt šādām skaņām.
- lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem). Lūlināt (2).
- lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem). Lūlot (2).
- Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- Klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādām skaņām.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām). Žadzināt.
- kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi). Murrāt.
- čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
- kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
- ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
- ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
- klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- čirkstēt Radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Sisināt.
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot. Arī atklepot.
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot. Arī atklepot. Kraukāties.
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā). Krākt.
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
- pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm). Pēkšķēt.
- mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām).
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm). Gāgināt.
- nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
- ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
- ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
- urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urrināt.
- zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- riet Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
- klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
- klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai. Strinkšķēt.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem). Klaigāt (2).
- pinkšķēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- Iedzīt ķīli Radīt sašķeltību, nesaskaņas.
- Iedzīt ķīli Radīt sašķeltību, nesaskaņas.
- vēkšķēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
- kliegt Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
- kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
- maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- skanēt Radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
- trinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
- stabulēt Radīt skaņas, virzoties, parasti pa ko šauru (parasti par vēju).
- parkšķēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
- sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem). Atskanēt šādai skaņai.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
- kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Būt par cēloni tam, ka rodas šāda skaņa. Atskanēt šādai skaņai.
- krākt Radīt šādas skaņas bailēs, sāpēs, piepūlē (par dzīvniekiem, parasti par zirgiem).
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.).
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) - par dzīvniekiem.
- zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- dūkt Radīt zemas balss skaņas (par putniem).
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Arī dūkt (1).
- izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
- piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
- vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
- vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
- vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
- mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā (morfēmā, vārdā) - par skaņu, fonēmu.
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
- stabulēt Raudāt, gari stiepjot skaņas.
- izrēkt Rēcot radīt (skaņas) - par dzīvniekiem.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
- pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
- pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- urbt Rūdīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt, urrināt.
- ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā). Runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
- pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
- stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
- stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- stabulēt Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai (1).
- stereofonisks Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs. Tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- Iet caur kauliem Saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
- Skaldi un valdi Saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.
- Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- Ne čibu, ne čabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
- Ne čibu, ne čabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
- Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne caku, retāk ne caku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- Ne čiku, ne čaku, retāk ne čaku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne čaku Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- Viena miesa un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Viena miesa un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).
- Ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai specīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) Saka, ka šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Iet caur kauliem Salta par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti. Strinkšķis.
- pakluss Samērā kluss (par skaņu). Tāds, kas rada samērā klusas skaņas.
- pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
- garums Samērā liels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (parādībām dabā, sabiedrībā).
- akords Saskaņa (piemēram, mākslas darbā, cilvēku attiecībās).
- harmonija Saskaņa, samērīgums.
- unisons Saskaņa, vienotība.
- nesaskaņa Saskaņas, savstarpējas atbilstības trūkums.
- nesaskaņa Saskaņas, vienprātības trūkums.
- intonācija Satura ievirze, pamatnoskaņa (parasti tekstā).
- skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī noskaņa.
- laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt spēcīgi veidot (skaņas).
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-oms», «-oms», norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-ts», norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
- uzdot Savienojumos «uzdot balsi», «uzdot toni»: vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
- korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa. Savstarpēja attieksme, sakars.
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do. Atbilstošā skaņa.
- piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- zvans Signālierīce, kas darbināta rada noteiktas frekvences skaņas.
- zvans Sitamais mūzikas instruments - metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa.
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens. Skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
- kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens. Skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
- ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens. Skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
- pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums.
- sudrabskaņa Skanīga, tīra skaņa.
- piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
- pamatpakāpe Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa. Pamatskaņa (2).
- palīgskaņa Skaņa, ko pievieno kādai melodijas skaņai tās bagātināšanai.
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
- Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- Regresīvā disimilācija Skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē.
- Regresīva disimilācija Skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē.
- Progresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
- Progresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
- Regresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai.
- Regresīva asimilācija Skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai.
- mažors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpē) veido lielo trijskani.
- minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
- Nenoturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nepabeigtības iespaidu, prasa turpinājumu.
- Noturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu.
- Noturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu.
- ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
- Simetriskās skaņkārtas Skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
- Skaņu skala Skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
- pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā.
- pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piemēram, mašīnas, mūzikas instrumenti.
- parkšķis Skarba, mainīga augstuma, pazema skaņa, ko parasti rada putni.
- sparkšķis Skarba, parasti ritmiska, skaņa.
- piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- videolente Speciāla lente (2) videosignāla un skaņas ierakstīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
- lente Speciāla, samērā šaura sloksne kā (piemēram, skaņas, attēlu) fiksēšanai.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
- dzirde Spēja uztvert skaņas.
- izspiegt Spiedzot radīt (skaņas).
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- skaļums Stāvoklis (apkārtnē, dabā, vidē u. tml.), kad ir stipras skaņas.
- klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad' nav dzirdamas skaņas.
- nemiers Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi, arī naids.
- izstenēt Stenot radīt (skaņas). Stenot izpaust.
- stereoskaņa Stereofoniska skaņa.
- vaids Stiepta, šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
- vaids Stiepta, šņācoša, arī neskaidra skaņa, kas rodas, darbojoties motoriem, ierīcēm u. tml.
- gāgas Stieptas (parasti zosu) balss skaņas.
- gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne. Kristālstikls.
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
- sist Strauji skarot ko, radīt skaņas.
- sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
- šņuksts Straujš, īslaicīgs kakla, sejas muskuļu sasprindzinājums (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko pavada samērā skaļa elpa, neartikulētas balss skaņas.
- toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
- iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- iesvilpot Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
- troksnis Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- zvans Šāda veidojuma radītās skaņas.
- zvans Šādas signālierīces radītās skaņas.
- vibrato Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā).
- piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- iešņākt Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- tālu Tā, ka (skaņa) izplatās samērā lielā attālumā.
- tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu). Tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
- zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
- augsts Tāda (skaņa), kas ietilpst otrajā oktāvā.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- pakluss Tāds (laikposms), kad ir samērā klusas skaņas.
- kluss Tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu. Tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas.
- virsskaņa Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu attiecīgajā vidē.
- tuvs Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem).
- skaļš Tāds, kad ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par laikposmu).
- skanīgs Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
- skaņš Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
- miniatūrs Tāds, kam ir neliels apjoms un parasti viena noskaņa (par skaņdarbu).
- pērkons Tāds, kam ir raksturīga zibens un tā izraisītās skaņas parādības rašanās (par laikapstākļiem).
- skaļš Tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu). Tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni.
- nesaderīgs Tāds, kam raksturīga nesaticība, nesaskaņas.
- nelāgs Tāds, kam trūkst saskaņas, draudzīguma (par cilvēku attiecībām).
- trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā). Augstāks par citu (skaņu, balsi).
- zems Tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu). Apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu).
- apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
- tālskanīgs Tāds, kas ir tālu uztverams (par skaņu). Tāds, kur tālu izplatās skaņas (par vietu, vidi).
- kluss Tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu). Tāds, kas nerada stipras skaņas.
- šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- skaļš Tāds, kas mēdz radīt spēcīgas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- mēms Tāds, kas nedarbojas un nerada skaņas (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
- nedzirdams Tāds, kas noris klusu, bez skaņas.
- izlīdzinošs Tāds, kas novērš, atvaira (piemēram, strīdus, nesaskaņas).
- skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
- trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- skaņš Tāds, kas rada skanīgas, arī skaļas skaņas. Arī skanīgs (1).
- tālskanīgs Tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- skanisks Tāds, ko veido skaņas. Tāds, ko veido, izmantojot skaņas.
- pilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
- pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
- trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi). Tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
- pakluss Tāds, kur ir samērā klusas skaņas (parasti par vietu, telpu).
- skaļš Tāds, kur ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par vietu, telpu, vidi).
- skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
- zvanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti zvanu, skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu). Tāds, kur nav dzirdamas skaņas.
- plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- saspīlēts Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- tonāls Tāds, kurā izmanto skaņas, tāds, kuru veic ar skaņām.
- stings Tāds, kurā nav kustības, darbības, skaņas u. tml. (piemēram, par vietu, vidi, situāciju).
- skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
- trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- pūšams Tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem).
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- saskanīgs Tāds, kurā vēlamā veidā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- labs Tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu). Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
- pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- ietaurēt Taurējot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas (par mūzikas instrumentu).
- taurēt Tiekot spēlētam, malt skaņas (par tauri).
- pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- mi Trešās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do. Atbilstošā skaņa.
- Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- kvartsekstakords Trijskaņa otrais apvērsums - augstākās skaņas pārcēlums oktāvu zemāk.
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums - pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
- iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- tektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienotība, saskaņa (celtnē).
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas). Vaidot izpaust.
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas). Vaimanājot izpaust.
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādām skaņām.
- guldzināt Vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem).
- strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
- kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- svaidīt Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas). Mētāt (3).
- mētāt Vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas).
- reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums.
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
- līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
- monoftongs Valodas skaņa, kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs. Patskanis.
- iespraudums Valodas skaņas iestarpinājums vai izveidojums starp vārda skaņām.
- fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju. Skaņu mācība.
- zilbe Vārda skaņa vai skaņu kopa, ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- onomatopoēze Vārdu veidošana, to skanējumā atdarinot dabas skaņas.
- Baltās vārsmas Vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- Baltās vārsmas Vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- dziedāt Veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- nodziedāt Veidot un pārstāt veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
- laist Veidot, radīt (skaņas, vārdus).
- Sirds toņi Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- Sirds toņi Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- videokasete Videomagnetofonā ievietojama slēgta kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstam.
- menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs.
- pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums. Kopskaņa (1).
- vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
- pūtiens Vienreizēja skaņa --> pūst (4).
- do Viens no septiņiem skaņu nosaukumiem zilbju notācijā. Atbilstošā skaņa.
- tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
- sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus). Virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
- svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju). Arī svilpt (2).
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem). Būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- gamma Visas iespējamās skaņas vai daļa no tām.
- pāri Viscaur vietā, telpā (izjust darbību, parasti skaņas izplatīšanos).
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme. Mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
- tonika Visnoturīgākā skaņkārtas skaņa.
- pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- bass Zemākā skaņa akordā Apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
- Apakšējā skaņa Zemākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
- diēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par pustoni.
- dubldiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni.
- bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni.
- dublbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni.
- volta Zīme nošu rakstā, kas norāda uz skaņas, skaņu kopas atkārtojumu.
- fermāta Zīme nošu rakstā, kas pagarina skaņas vai pauzes ilgumu uz nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- nots Zīme, kas līnijkopā fiksē skaņas augstumu un ilgumu.
- piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izzvanīt Zvanot radīt (skaņas).
- izzviegt Zviedzot radīt (skaņas).
- piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
skaņa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV