žvīgot
žvīgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
PiemēriNeskaitāmajos zaru spraišļos un spraislīšos pat rāmā laikā klusi žvīgo gaiss..
- Neskaitāmajos zaru spraišļos un spraislīšos pat rāmā laikā klusi žvīgo gaiss..
- Bet, pumpuros kad maija vēji žvīgo, Sauc slepus ilgas tālu mežos mūs..
- ..paviziniet ar motociklu tā, lai vējš gar ausīm žvīgo, - un viņš jau ir laimīgs.
Avoti: 8. sējums