Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žvidzināt
žvidzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
PiemēriKad Beka skaidro, tad jāstāv klusu un dakšu arī nedrīkst žvidzināt. Tā būtu nevērība pret stāstītāju un audžutēvu.
  • Kad Beka skaidro, tad jāstāv klusu un dakšu arī nedrīkst žvidzināt. Tā būtu nevērība pret stāstītāju un audžutēvu.
  • Divos mešanas sektoros raženi vīri žvidzināja granātas..
1.1.intrans.
PiemēriZirdziņš tecēja sīkiem riksīšiem pa smilšaino ceļu; iekšāsēdētājs.. nemitīgi raustīja grožus, šmaukstināja lūpām un žvidzināja ar pātagu.
  • Zirdziņš tecēja sīkiem riksīšiem pa smilšaino ceļu; iekšāsēdētājs.. nemitīgi raustīja grožus, šmaukstināja lūpām un žvidzināja ar pātagu.
Avoti: 8. sējums