žvīgot
žvīgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
PiemēriNeskaitāmajos zaru spraišļos un spraislīšos pat rāmā laikā klusi žvīgo gaiss..
Avoti: 8. sējums