guldzēt
guldzēt parasti 3. pers., guldz, pag. guldzēja; intrans.
1.Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriGrāvjos guldzēja ūdens. Citādi bija kluss.
- Grāvjos guldzēja ūdens. Citādi bija kluss.
- Klusi piena kannās guldz Agrā rīta lējums.
- Upe guldz un plikšķinās krasta pacerēs.
2.Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem). Atskanēt šādam skaņām.
Piemēri..Skabārdzis atgāzās krēslā un iesmējās guldzošiem smiekliem.
- ..Skabārdzis atgāzās krēslā un iesmējās guldzošiem smiekliem.
- Čapass.. sāka smieties, izlaizdams guldzošas skaņas..
Avoti: 3. sējums