rībiens
rībiens -a, v.
1.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rībēt1.
PiemēriAntons zināja, ka pērkons ducina vēl diezgan tālu.., taču nemitīgie rībieni, kas kļuva arvien spēcīgāki, iepriecināja abus izslāpušos cilvēkus.
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rībēt2.
PiemēriMēs jau sakodām zobus, gaidot briesmīgo rībienu, kad abi kuģi saskriesies..
4.Īslaicīga vienreizēja skaņa → rībēt4.
Piemēri..nodunēja it kā bungu rībieni... Sākās vācu mīnu viesulis.
5.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rībēt5.
Avoti: 6-2. sējums