Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rībināt
rībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1).
PiemēriRībināt lielgabalu.
1.1.intrans. Vairākkārt rībēt1.
PiemēriPērkoni rībina kā tūkstoš tamtamu..
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2).
Piemēri«..tu sitot staļļa durvis par daudz stipri un rībinot tā arī muižaskunga meitu istabas logu, ka cienīgā nemaz nevarot dabūt aizmigt.»
2.1.intrans. Vairākkārt rībēt2.
Piemēri..autobuss raiti ripoja tālāk. Zem tā, sizdamies apakšā pret rāmi, kā krusa bungoja un rībināja oļi.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3).
PiemēriRībināt motorus.
3.1.intrans. Vairākkārt rībēt3.
Piemēri..kur gan vēl lielāks troksnis nekā tur [darbnīcas]: traktori rec, motori rībina..
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4).
PiemēriTad uzreiz bundzinieks sāka rībināt bungas..
4.1.intrans. Vairākkārt rībēt4.
PiemēriPēc pavisam īsa brīža jau kāpa augšā melni negaisa mākoņi, un visu laiku tai pusē rībināja kā kara bungām.
5.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5).
PiemēriDejotāji rībina telpas.
Avoti: 6-2. sējums