Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ribots
ribots -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir ribas (2).
PiemēriTīklveidīgi ribota velve.
2.bot. Tāds, kam ir ribas (3).
PiemēriRibots auglis.
Avoti: 6-2. sējums